Latvijas sporta organizāciju MEMORANDS politiskajām partijām pirms 12. Saeimas vēlēšanām

Apzinoties, ka sports un aktīvs dzīvesveids ir cilvēka veselības pamats un ka sporta nozarei ir ievērojama loma veselīgas un saliedētas nācijas veidošanā, novērtējot sportisko sasniegumu ieguldījumu Latvijas atpazīstamības un tēla stiprināšanā pasaulē, kā arī esot atbildīgiem par sporta prognozējamu un plānveidīgu attīstību visos Latvijas reģionos,

               

aicinām Latvijas politiskās partijas un to apvienības

ietvert partiju programmās stingru apņemšanos pildīt valdības apstiprinātās “Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam”, un 12. Saeimas darbības laikā sasniegt un nostiprināt konkrētus mērķus sportā šādos darbības virzienos:

1. Sporta nozares vieta valsts pārvaldē

Izveidot patstāvīgu starpresoru valsts sporta lietu pārvaldes institūciju (birojs, sekretariāts vai tml.) valsts sporta politikas realizācijai, kas sāktu darboties 2016.gada 1.janvārī.

2. . Sporta likumdošana

2.1. Sadarbībā ar Latvijas Olimpisko Komiteju, Latvijas Sporta federāciju padomi, Latvijas Komandu sporta spēļu asociāciju un Latvijas Pašvaldību savienību radīt tiesisko bāzi, lai no 2015.gada 1.septembra organizatoriski un finansiāli nodrošinātu sporta veidu reģionālo centru (sporta internātu) izveidošanu un darbību pēc iespējas lielākam sporta veidu skaitam, līdz ar to plašāk un efektīvāk izmantotu ar valsts un pašvaldību atbalstu visos Latvijas reģionos izveidoto sporta un izglītības infrastruktūru un cilvēkresursus;

2.2. Saglabājot esošās uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides sporta sabiedriskā labuma organizāciju atbalstītājiem (ziedotājiem), 2015.gadā pilnveidot MK noteikumus “Noteikumi par sabiedriskā labuma organizāciju administratīvajiem izdevumiem”, lai ziedojuma saņēmēju administratīvajos izdevumos netiktu ieskaitīti līdzekļi, kas pamatoti izmantoti sportistu, treneru un citu sporta speciālistu algošanai (materiālai stimulēšanai) un komandējumiem uz treniņnometnēm un sacensībām.

2.3. 2015.-2017.gados pilnveidot Sporta likumu un saskaņot to ar citiem likumdošanas aktiem, kā arī likumdošanā noteikt un nostiprināt jaunu, neatkarīgu un ilgtermiņā prognozējamu, ES likumdošanai un pieredzei atbilstošu sporta un kultūras nozaru finansēšanas avotu izveidi no 2017. gada.

3. Sporta finansēšana

3.1. Nodrošināt esošo valsts budžeta apjomu 2014.gada apjomā tieši programmas 09.00.00  “Sports” apakšprogrammās 09.09.00 “Sporta federācijas un sporta pasākumi”, 09.17.00 “Dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai” un 09.21.00 “Augstas klases sasniegumu sports”, apstiprinot Valsts budžetu 2015.gadam un nākamajiem gadiem;

3.2. Atbalstīt valsts budžeta programmas 09.00.00 “Sports” jaunas apakšprogrammas 09.22.00 “Dotācija LOK programmai TOP-50 – mūsu medaļas Latvijai” izveidi un papildus finansējuma piešķiršanu jau no 2015.gada EUR 1 040 000 apmērā;

3.3. Palielināt valsts finansiālā atbalsta apjomu Latvijas Paralimpiskās komitejas programmām un pasākumiem, kas invalīdu sporta attīstībai noteikti “Sporta politikas pamatnostādnēs 2014-2020.gadam”, izveidojot jau no 2015.gada atsevišķu programmas 09.00.00 “Sports” apakšprogrammu 09.24.00 “Dotācija Latvijas Paralimpiskās komitejas programmām un pasākumiem”.

3.4. Sākot no 2015.gada, katru gadu proporcionāli palielināt valsts kapitālsabiedrību ziedojumu apjomu sporta nozarei, sadalot to atbilstoši Nacionālās sporta padomes lēmumiem, ja valsts kapitālsabiedrības strādājušas ar lielāku peļņu nekā iepriekšējā finanšu gadā.

4. Jaunatnes un tautas sports

4.1. No 2015.gada 1.septembra nodrošināt 85% valsts līdzfinansējumu treneru darba algām un sociālās apdrošināšanas iemaksām profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu realizēšanai; no 20015.gada 1.septembra atjaunot valsts finansējumu treneru darba algām 100% apmērā; pilnveidot un no 2016.gada ieviest treneru darba samaksas sistēmu, saistot to ar sertifikāciju un sportistu sasniegumiem (labāki audzēkņu sportiskie sasniegumi – lielāka alga).

4.2. Noteikt un finansiāli nodrošināt no valsts budžeta jau no 2015./2016.mācību gada:

4.2.1. vismaz 3 obligātās sporta stundas nedēļā vispārizglītojošajās skolās;

4.2.2. vismaz 2 sporta nodarbības nedēļā valsts augstskolu klātienes (pilna laika) studiju programmās ar kredītpunktu piešķiršanu pirmajos četros mācību semestros.

5. Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūra

5.1. Izstrādāt un līdz 2015.gada 31.decembrim pieņemt “Valsts un pašvaldību sporta infrastruktūras attīstības koncepciju 2016.-2024.gadam”, nosakot arī ilgtermiņa finansiālu risinājumu tās realizācijai.

5.2. Izstrādāt un 2015.gadā pieņemt MK noteikumus vai citu valsts pārvaldes līmeņa dokumentu (kritērijus), kas regulētu kārtību, kādā Nacionālo sporta bāžu apsaimniekotāji var pieteikties un saņemt valsts līdzfinansējumu, kas kā dotācija paredzēts Nacionālo sporta bāžu komunālo maksājumu segšanai no programmas 09.00.00 “Sports” apakšprogrammas 09.04.00 “Sporta būves”.

 Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents

 

Aldons Vrubļevskis

 

 

 

Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents

 

Einars Fogelis

 

 

 

Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektors

 

Indriķis Putniņš

 

 

 

Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente

 

Daiga Dadzīte

 

 

 

Latvijas sporta izglītības iestāžu direktoru padomes valdes priekšsēdētāja

 

Diāna Zaļupe

Indriķis Putniņš
11.08.2014