Par Murjāņiem un profesionālo sporta izglītību

Beidzamajā laikā daudz runāts par Murjāņu sporta ģimnāziju (MSĢ) un tās lomu Latvijas jauno sportistu izaugsmē. Nenoliedzami daudzu gadu gaitā caur Murjāņiem izauguši neskaitāmi augsta līmeņa sportistu un to diezin vai kāds vēlētos apstrīdēt. Tomēr, raugoties nākotnē un runājot par Murjāņiem, mēs nevaram runāt par to, kā par profesionālās sporta izglītības sistēmu valstī kopumā.

Latvijas valdība 2013.gada valsts budžetā MSĢ atvēlējusi papildus vēl 1,1 milj. Ls, tā uzsākot realizēt skolas rekonstrukcijas un renovācijas projektu vairākās kārtās. Projekta pabeigšana plānota 2015.gadā, līdz ar to gan 2014., gan 2015.gada valsts budžetā Murjāņiem ir plānotas vēl prāvākas daudzmiljonu latu investīcijas - kopumā teju 7 milj. latu. No vienas puses jau šķiet pārdomāti, ka valsts mērķtiecīgi iegulda profesionālā izglītības iestādē. Un droši vien, lai ēkas nesabruktu, Murjāņos tiešām nepieciešamas nekavējošas investīcijas. Tomēr šis ir stāsts tikai par vienu mācību iestādi meža vidū un tam nav nekāda sakara ar sistēmisku pieeju valsts profesionālās sporta izglītības modeļa veidošanā. Diemžēl aizvien nākas secināt, ka ir grūti prasīt sistēmisku redzējumu no atbildīgās ministrijas (IZM), ja tai sporta nozare ir tikai trešajā, ceturtajā vai vēl tālākā plānā.

Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija (LKSSA) vērš uzmanību uz to, ka ir vairāki priekšnosacījumi, kas būtu jāievēro, lai mērķtiecīgi virzītos uz profesionālās sporta izglītības sistēmas sakārtošanu. Un tikai pēc tam būtu jālemj par ilgtermiņa investīcijām. To esam pauduši arī premjeram Valdim Dombrovskim, vairākkārt to pārrunājot arī ar viņa biroja amatpersonām. Par to daudzkārt runāts arī ar citām sporta organizācijām.

Pirmkārt, runājot par profesionālo sporta izglītības sistēmu un ne tikai, reiz par visām reizēm būtu jānodefinē, kas ir valsts nauda sportam. Valsts budžeta programmā „Sports” 2013.gadā gadā atvēlēti 16,5 milj. Ls. No tiem 4,3 miljoni atvēlēti valsts galvoto aizdevumu atmaksai (olimpisko centru kredīti), 1,2 miljoni apakšprogrammai „Sporta būves” (vairāk kā puse no tā Siguldas bobsleja un kamaniņu trases rekonstrukcijai), kas kopā ar jau minēto Murjāņu rekonstrukcijas projektu sastāda ap 6,6 milj. Ls. Tātad faktiski vairāk kā trešdaļa no valsts tā jau mazā sporta budžeta, aiziet sporta infrastruktūrai. Turklāt aizmetņi liecina par to, ka tuvākajos gados IZM neplāno prasīt sporta budžeta palielinājumu. Mūsuprāt, infrastruktūras nauda vispār būtu jānodala atsevišķi, jo tā maldina ļaudis par to, kas ir sporta budžets. Visupirms valstij būtu jānodefinē tieši mācību treniņu procesam paredzētais finansējums un tā būtu tā reālā nauda, kas ir paredzēta sportam. Tas būtu valsts galvenais uzdevums.

Otrkārt, definējot mācību treniņu procesam atvēlamo finanšu apjomu, būtu jānodefinē arī paša profesionālās sporta izglītības modeļa ietvars. LKSSA to redz tādu, ka, atbilstoši valsts noteiktam rāmim un kritērijiem, tālāk jau katra federācija, sadarbībā ar pašvaldībām, izvērtējot katra sporta veida specifiku, reģionālās tradīcijas un infrastruktūras pieejamību lemtu par to, kur attīstīt konkrēto sporta veidu, atbilstoši tam izlietojot mācību treniņu procesam novirzīto valsts finansējumu.

Kur šobrīd ir problēma ar MSĢ un tās nākotni. Pirmkārt, šobrīd Murjāņu sakarā tiek diskutēts tikai par infrastruktūras sakārtošanu, kas arī ir labi, taču bez sistēmas un investīcijām mācību treniņu procesā tam visam būs maza jēga. Otrkārt, Murjāņos līdz šim trūkusi šī būtiskā saikne ar pašvaldību. Daudzviet valstī pašvaldības jau tagad ir gatavas finansēt daļu no sporta internātiem nepieciešamajiem izdevumiem (dodot savu infrastruktūru, piemaksājot sporta pedagogiem utt.). Treškārt, Murjāņos ir pārstāvēti vien daži sporta veidi (riteņbraukšana, handbols, vieglatlētika, volejbols, kamaniņas, smaiļošana un kanoe), taču ļoti daudzu tur nav. No komandu sporta spēlēm tie tātad ir tikai volejbols un handbols. Gan vieni, gan otri būtu gatavi organizēt sava sporta veida profesionālo izaugsmi Murjāņos arī turpmāk, bet ar nosacījumu, ka valsts konkrēti nosaka profesionālās sporta izglītības rāmi un ir skaidri definēts tas, par ko atbild federācija, par ko valsts un kas par ko maksā. Protams, nav izslēgts mācību treniņu procesu organizēt citviet Latvijā, kur jau ir iestrādes sadarbībai ar pašvaldībām, tādējādi padarot šo procesu vēl efektīvāku. Daudzi citi komandu sporta spēļu veidi jau šobrīd savu izaugsmi nesaista ar MSĢ, bet gan ar citiem internātiem, kur jau ir iestrādes – piemēram, basketbolam 47.vidusskola., futbolam – Staicele, hokejam 55.vidusskola. u.c. Tāpēc gluži loģiski būtu novirzīt investīcijas arī šīm iestādēm un daudzām citām. Bet tas jādara plānveidīgi un tāpēc valstij visupirms ir jārada šī sistēma.

Šis ir jautājums, kas satrauc visu sporta sabiedrību, ne vien tikai komandu sporta spēļu sektoru. Tāpēc esam gandarīti, ka LKSSA iniciatīvu ir atbalstījusi arī Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomiteja, šajā nedēļā pieņemot lēmumu vērsties Latvijas Nacionālajā sporta padomē, ar lūgumu uzdot valsts atbildīgajiem ierēdņiem izveidot darba grupu, kas izstrādātu vienotu profesionālās sporta izglītības sistēmas modeli. Šāda modelī sava vieta noteikti būs arī Murjāņiem.

Tieši komandu sporta spēles ir tās, kas var nodrošināt sporta internātu un infrastruktūras piepildījumu, ņemot vērā šo sporta veidu popularitāti un iesaistīto sportojošo skaitu. LKSSA apvieno 9 no 12 Latvijā oficiāli atzītajām komandu sporta spēļu federācijām, tostarp Latvijas Basketbola savienību, Latvijas Futbola federāciju, Latvijas Handbola federāciju, Latvijas Hokeja federāciju, Latvijas Volejbola federāciju, Latvijas Florbola savienību, Latvijas Lakrosa federāciju, Latvijas Kērlinga asociāciju un Latvijas Regbija federāciju, apvienojot vairāk nekā 28 000 licencēto spēlētāju, vēl lielāks ir šajos sporta veidos iesaistīto bērnu un jauniešu, kā arī brīvajā laikā sportojošo skaits.

Biedrības „Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija” izpilddirektors.

Indriķis Putniņš
08.07.2013